projekta metode ļauj skolotājiem sadarboties, veidot kopējus projektus, izmantot starppriekšmetu sakarus, šādi veidojot integrētu mācību procesu;
Projekta metodes mērķi:
atraisīt skolēnu pašiniciatīvu;
aktivizēt skolēnos pārliecību, ka visproduktīvākā ir patstāvīga tēmas vai problēmas izpēte;
dot skolēniem iespēju izbaudīt gandarījumu par paša padarītu / labi padarītu darbu;
radīt skolēnos pārliecību, ka kopīgi padarīts darbs stiprina gan indivīdu, gan visu grupu;
mudināt skolēnus kritiski un paškritiski vērtēt savu darbu;
attīstīt skolēnu spējas analizēt sava darba rezultātus;
mācīt skolēnus atšķirt būtisko no nebūtiskā, svarīgo no mazsvarīgā;
dot skolēniem iespēju gūt iemaņas plānošanā un organizēšanā;
rosināt skolēnus apgūt daudzveidīgas darba metodes;
dot skolēniem iespēju savstarpēji sacelsities efektīvā izpētes un projektu izstrādes darbā.[19,5,7,9]
3.1.Projektu darba būtība
Kaut arī projektu vadīšana tiek īstenota tūkstošiem gadu, šī nodarbošanās tikai pēdējā laikā atzīta par atsevišķu disciplīnu. Šodienas trauksmainajā pasaulē organizācijām, kas izmanto atbilstīgas projekta vadības metodes, ir konkurētspējīgs pārsvars pār tām, kuras darbojas pēc izjūtas. Kāpēc? Tāpēc, ka konkurence strauji kļūst atkarīga kā no laika, tā arī no izmaksām. Tas nozīmē: ja jūs varat piegādāt tirgum projektu vai pakalpojumu agrāk nekā cits, jums ir priekšrocības konkurences cīņā.
Speciālists kvalitātes jautājumos Dr. Dž. M. Džurans projektu formulē kā problēmu ar plānotu risinājumu. No šī formulējuma izriet, ka projekta mērķis ir problēmas risināšana un ka atbilstošs problēmas formulējuma trūkums ir kļūda, kas bieži vien sagādā nepatikšanas. Projekta vadīšana ir projekta pasākumu plānošana, grafika sastādīšana un uzraudzība, lai sasniegtu projekta mērķus. Projekta veiksmi nosaka daudzi faktori: cik labi tas saplānots, vai problēma bijusi pareizi noformulēta, vai termiņš bijis reāls?
Projekta vadīšanas fāzes:
1.Noformulēt problēmu, to inicializēt ( izstrādāt risinājuma iespējas).
2.Plānot projektu:
Kas jādara?
Kas to darīs?
Ka tas tiks darīts?
Kas tas jāpadara?
Kas nepieciešams, lai to izdarītu?
3.Izpildīt plānu.
4.Uzraudzīt un vadīt attīstību:
Vai sasniegts mērķis?
Ja nav, kas jādara?
Vai nepieciešams mainīt plānu?
Projekta noslēgums:
Kas tika paveikts labi?
Ko vajadzētu uzlabot?
Projekta vadītājam jāprot tikt galā ar šīs apakšsistēmas daļām, lai nodrošinātu projektam veiksmi. Tajā ietilpst:
Vadīšana.
Sarunas.
Komandas veidošana.
Motivācija.
Saskarsme.
Lēmumu pieņemšana.
Projekta gaitas plāns ir tikai viena no metodēm darba vadīšanā, un to nevajadzētu uzskatīt par galveno. Būtu jauki domāt, ka plāns, tiklīdz tas izstrādāts, nekad nemainīsies.Taču tas nav reāli. Neviens nav simtprocentīgi tālredzīgs, un ir gandrīz pilnīgi droši, ka radīsies neparedzētas problēmas. Svarīgi ir veikt izmaiņas organizēti, sekojot standartizmaiņu kontroles kārtībai.
Kas ir stratēģija? Vienkārši runājot, stratēģija ir pieeja, kas tiek izmantota, darot darbu. Lai projekts būtu sekmīgs, nepieciešama laba plānošanas metodoloģija.
Projekts ir problēma ar plānotu risinājumu. Ja problēma nav pareizi noformulēta, jūs varat rast pareizo risinājumu problēmai, kas nepavisam nav īsta.[10,7,9,]
Skolēni attīstīsies tikai tad, ja viņiem būs nodrošināta saprātīga neatkarības deva. Viņiem, protams, ir nepieciešama skolotāja vadība un palīdzība, bet viņiem ir arī vajadzīgs savs laiks un telpa un pietekams daudzums lēmumu, ko viņi varētu pieņemt patstāvīgi. Gudrs skolotājs cenšas panākt līdzsvaru, lai katram skolēnam būtu atbilstošs patstāvības daudzums
Projekts ir motivētas darbības rezultāts. Projektu darbs ir radošs gan pēc satura, gan norišu secības, gan rezultāta. To veido paši skolēni. Katra projekta darba radošajā elementa ir ietverta ikviena skolēna personīgā pieredze un ieguldījums.
Projektu darbs kā īpaša veida mācību darbs ir ļoti elastīgs, to var izmantot katrā klasē neatkarīgi no skolēnu attīstības līmeņa un jebkurā mācību posma – gan izglītības ieguves sākumposmā, gan vecākajās klasēs.
Projektu darbs dod gandarījuma izjūtu, it sevišķi klasēs ar atšķirīgu iepriekšējās sagatavotības līmeni, jo, šo darbu veicot, katrs skolēns var strādāt atbilstoši saviem mācību sasniegumiem, spējām un ātrumam.
Projektu darbs skolēnos veido mācīšanās motivāciju un skolēnam atbilstošu vērtības izjūtu, jo projektā tiek ietverta katra skolēna darbība, viņa pieredze, domas un intereses.
Projektu darbu būtību varētu īsi raksturot arī šādi: projekts ir konkrēts darbs par kādu tēmu, kura saturu un rezultātu nosaka paši skolēni. Projektu darbs parāda, ko skolēni ir sapratuši, kā veidojas viņu attieksmes un kā viņi spēj izmantot dažādos mācību priekšmetos apgūtās zināšanas, kā un ko prot iegūt patstāvīgi. [32,11]
3.2. Projektu darba salīdzinājums ar tradicionālo mācību stundu
Jēdziens „izglītība” – tā ir personības spēja apzināt nacionālās un pasaules kultūras vērtības un šo vērtību diapazonā pašrealizēties. Izglītība ir to garīgo vērtību izpratne un asimilācija, kura veidojusi cilvēku garīgās dzīves kopību un intereses.
„Cilvēkam no ielas” par mācīšanu viss ir skaidrs. Skolotājs stāv klasē daudzu skolēnu priekšā un stāsta. Ja tikai skolotāji stāstītu vairāk un skolēnus piespiestu klausīties, izglītības standarti uzlabotos. Skolotāji zina, kā īstenība ir pavisam citāda:
Skolēni atšķiras cits no cita.
Izglītībai ir daudz dažādu mērķu un uzdevumu.
Sabiedrības izvirzītās prasības bieži ir neskaidras un pretrunīgas.
Klase ir daudzdimensiju vide.
Klasē viss notiek vienlaicīgi.
Temps ir straujš.
Daudzi notikumi klasē ir neprognozējami.
Viss klasē notiekošais ir atklāts.[34,6]
Tradicionālā mācīšana: skolotājs stāsta; skolēni izlasa attiecīgās lappuses mācību grāmatā vai pierakstos; skolēni izklāsta uzzināto un izpilda vingrinājumus vai raksta domrakstu.
Projektu nedēļa ir īstenojama skolā arī tādēļ, lai rosinātu pedagogus apgūt un ieviest netradicionālās mācību metodes.Projektu metode kā viena no interaktīvajām mācību metodēm ļauj maksimāli palielināt skolēnu aktivitāti mācību vielas apguvē, attīstīt sadarbību ar citiem skolēniem un skolotājiem. Skolotājam projektu darbā ir iniciatora un konsultanta loma. Projektu metodi skolā raksturo atklāsmes prieks, grupu darbs, kustīga vide, motīvu un prasmju vienotība, skolotāja gatavība atbalstīt iniciatīvu un aktīvu mācīšanos. Atbilstoši sabiedrības sociālajam pieprasījumam un tirgus ekonomikas vajadzībām skolai ir jāizglīto skolēni projektu darbu veikšanai (arī to vadīšanai).[32,7]
Projektu darbā: skolotājs dod iespēju skolēniem izvēlēties projektā risināmo problēmu; skolēni patstāvīgi plāno, vāc informāciju un izstrādā projektu (skolotājs var viņus konsultēt).
Projektu darbs attīsta:
Patstāvību (patstāvīgs un rezultātu orientēts darbs);
izdomu un izgudrošanas spējas ( resursu radoša izmantošana, alternatīvas metodes un skaidrojumi);
iniciatīvu, prasmes strādāt ar informāciju, radošums;
problēmu risināšanas spējas (diagnosticēšana, problēmu formulēšana, risināšana, analītiskās un izvērtēšanas prasmes);
integrētās prasmes ( ideju sintēze, pieredze un informācija, kas iegūta no dažādiem avotiem);
lēmumu pieņemšanas prasmes ( izlemt, kas attiecas uz tematu, ko ietvert un izmantot);
komunikabilitāti.
Tātad rezultāts tradicionālajai mācīšanai: skolēni risina skolotāja piedāvātu problēmu; mācīšanas metodes ir tradicionālas; parasti ir viena pareiza atbilde.
Rezultāts projektu darbam: pats projekts ir mācīšanās mērķis – process, kura laikā tiek veikts kopīgs darbs; vērtība – skolēni sadarbojoties kopīgi mācās. Mācīšanās sadarbojoties nozīmē:
pozitīvu savstarpējo atkarību;
nepastarpinātu savstarpēju mijiedarbību;
iespēju katram darba veicējam apzināt savus individuālos sasniegumus kā ieguldījumu grupas darbā;
personisko atbildību par kopīgi paveikto;
sociālās mijiedarbības iemaņu apguvi;
grupas (komandas) darba iemaņu attīstīšanu.
Tā kā projektu nedēļas organizēšana skolā ir apjomīgs darbs, kurā ir savstarpēji saistīta gan tēmas izvēle, gan projektu norišu ilgums un kalendārais plānojums, tad uzsākt gatavoties projektu nedēļai vēlams jau mācību gadu sākumā. Projektu darba ilgums var būt dažāds – sākot ar vienu mācību stundu un beidzot ar vairākiem mācību gadiem. Projektu nedēļai skolā ieteicams izmantot 5 darba dienas, kurās vēlams neorganizēt mācību stundas un papilddarbības.
Projektu metode ir lietojama jebkurā mācību priekšmetā. Tā neierobežo ar kādiem stingriem nosacījumiem par to, kādas tēmas drīkst un kādas nedrīkst izstrādāt. Visi temati, kas interesē
skolēnus, ir labi, un ir vērts pie tiem strādāt. Vienīgais ierobežojošais nosacījums ir, ka šīm tēmām jābūt reālām, tas ir, tām jāatbilst attiecīgā vecuma skolēnu zināšanu un spēju līmenim.
Tai pašā laika jāatzīst, ka projekta tēmas izvēle ir svarīgs sākuma posms projekta darbā. Tēmas izvēlei skolotājs gatavojas, taču galīgais lēmums par izvēlēto tēmu paliek skolēna ziņā.[16,8]
Kopsavilkums
Tradicionāla mācīšana notiek tieši skolotāja vadībā (dialogs ar klasi, skolotāja stāsts, skolēni lasa un atbild)
Projektu darbs veido: motivāciju, adekvātu vērtības izjūtu. Motivācija veidojas tādēļ, ka projektu darba pamata ir katra skolēna darbība, viņa pieredze, domas.
Projektu darbs sniedz gandarījuma izjūtu, it īpaši klasēs, kur skolēnu zināšanu līmenis ir ļoti nevienāds, jo, šo darbu darot, katrs var strādāt atbilstoši savam līmenim, spējām un ātrumam.
Projektu darba izpildē ir vajadzīga starppriekšmetu saikne atbilstoši izvēlētajai problēmai.
Projektu darbs ir radošs darbs gan pēc satura, gan norišu secībās, gan rezultātā.
Projektā tiek ietverta katra skolēna darbība, viņa pieredze, domas un intereses.
Skolēni mācās aktīvā darbībā; vāc informāciju, zīmē attēlus, kartes, diagrammas, shēmas, izvieto drukāto un uzskates materiālu, krāso, līmē, noformē, intervē, apkopo datus u.t.t.
Mainās skolotāju – skolēnu loma, veidojas citas attiecības – skolotājs ir kā padomdevējs (konsultants).
Projekta izstrāde māca pašiem plānot veicamo darbu un savu laiku.
Ne mazāk svarīgi skolēniem pārliecināties, kurā jomā intereses ir noturīgākas, jo tas noteiks arī turpmāko izglītības ceļu.
3.3. Projektu darbu veidi, posmi, klasifikācija un problēmas
Šobrīd Latvijas vidusskolās vienoti ar vārdu „projekts” nosauc aktivitātes kādas ieceres realizācijai. Bet krietni atšķiras projektu veidi, jo tas saistīts ar to, kas veic šo darbu. Ir projekti, kur:
savu ideju realizē viens cilvēks;
strādā cilvēku grupa
apvienojas interešu grupā;
iesaistās viss skolas kolektīvs;
iesaistās vairākas skolas.
Projektus pēc satura iedala 3 veidos:
Pētnieciskā darba galvenā pazīme – analītisks pētījums ar dažāda veida mērījumiem.
Organizatoriskā projekta darba galarezultāts ir dažāda veida pasākumu novadīšana.
Praktiskā darba galarezultāts ir konkrētam mērķim izgatavoti materiāli.
Nelieli pētījuma elementi būs sastopami arī praktiskajā projekta darbā un arī organizatoriskajā.
Projektu darbu skolā var definēt kā vienu no mācīšanās veidiem vai arī kā īpaša veida mācību darbu, kura izstrādāšanai nepieciešams noteikts laika posms, lai iegūtu konkrētu rezultātu.
Visiem skolas projektiem var būt šādi kopīgi posmi:
Sagatavošanās posmā ieteicams izmantot šādus metodiskos paņēmienus: „Tēmas asociācijas”, „Ideju sacensības”, „Problēmas apgabala meklēšana”, „Prātu vētra”, u.c. Šajā posmā vajadzētu noteikt projekta gala rezultātu, kā arī vienoties par projekta prezentācijas veidu.
Projekta plānošanas posmā ieteicams sistematizēt jautājumus un problēmas un kopīgas diskusijās izstrādāt projekta gaitas plānojumu, t.i., kā un kur meklēt atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem, kā plānot resursus un projekta prezentāciju, kā arī nepieciešamo nobeigumu atskaitei par projekta darbu.[32,12]
Ideju īstenošanas posmā skolēniem vajadzētu apgūt dažādas metodes, kuras lieto projektu darbā, piemēram, intervēšana, eksperiments, novērošana, dažāda veida ierakstu, video un datora izmantošana informācijas vākšanā un datu apstrādē. Projektu darbu rezultāts var būt noformēts kā stāsts, albums, avīze, dokumentu mape u. tml.
Skolēniem ir jāmācās informēt par saviem darba rezultātiem un aizstāvēt savu darbu, t.i., saistoši iepazīstināt ar savu projektu. Projektu nobeigumā vēlams organizēt svētkus. Iegūtais rezultāts – katra skolēna svētku un gandarījuma sajūta par kopīgi paveikto darbu.
Lai veicinātu skolēna motivāciju, ieteicams projektu darbu rezultātus izlikt vispārējai apskatei.
Projektu darbu rezultātu izvērtēšanu un apzināšanu var iedalīt 4 virzienos:
projekta darba izvērtējums katra grupā un/vai klasē kopumā;
skolēnu prasmju un iemaņu novērtējums;
pašnovērtējums skolotāja lomā;
projektu nedēļas rezultātu izvērtējums skolā.
Pēc projektu darba skolēni kritiski izvērtē projektu ieceri, projektu gaitas plānošanu, idejas īstenošanu, rezultātu un prezentāciju. Izvērtēšanu ieteicams veikt pēc šāda plāna:
uzklausīt katra dalībnieka vai katras grupas vadītāja vērtējumu par projektu;
fiksēt veiksmes un projektu darbu veicinošos faktorus visos projekta posmos;
uzrakstīt secinājumus un ieteikumus projekta turpināšanai vai nākamo projektu īstenošanai.[32,14]
Skolēnu darba novērtēšanā varētu būt dažādas pieejas, kas būtiski atšķiras no tradicionālās izpratnes par skolēnu prasmju un iemaņu novērtēšanu. Ieteicams, novērtējot katra bērna pozitīvos sasniegumus, izmantot paplašinātu vārdisku vērtējumu, lai raksturotu, kā sasniegti dažādi projektu darbam izvirzītie mērķi, t.i., skolēnu radošā darbība, iztēle, zinātkāre, atbildība, patstāvība, pašizteikšanās, entuziasms un interese, darba efektivitāte un termiņu ievērošana, konstruktīvisms un pamatīgums darbā, prasme objektīvi un kritiski novērtēt savu ieguldījumu kopējā darbā u. tml.
Nav ieteicams izdarīt labojumus projektu darbu galīgajos variantos. To savlaicīgi vajadzētu veikt ar zīmuli skolēnu darbu uzmetumos, lai nemazinātu gandarījumu par projektu darbu, kam veltīta galvenā uzmanība.
Skola ir ļoti labvēlīga vide visdažādāko projektu veikšanai.Ņemot vērā projektu darba organizācijas veidu, iespējami šādi projektu tipi:
Strukturētie.
Daļēji strukturētie.
Nestrukturētie.
Pasūtījuma projekti.
Sociālo un politisko problēmu apraksta (risinājuma) projekti.
Skolas darba pilnveidošanas projekti.
Klases iekšējie projekti.
Mācību didaktiskie projekti.
Individuālie.
Grupu jeb kolektīvie projekti.
Integrēti ilglaicīgi projekti.
STRUKTURĒRTS. Šis projektu tips noder tad, ja skolēni pirmo reizi saskaras ar projektu metodi ( īpaši, ja arī skolotājam tā ir pirmā saskare ar šo mācību metodi).
P a m a t p r i n c i p s: skolotājs piedāvā projekta tematu, kā arī sniedz ar šo tematu saistīto apakštematu (problēmu) sarakstu, ļaujot skolēnu grupu dalībniekiem izvēlēties savu apakštematu (problēmu).
PIEMĒRS.
Vienas nedēļas laikā klasei jāapgūst temats „Masu informācijas līdzekļi”. Klase tiek sadalīta 4 grupās un katrai dots savs uzdevums:
ziņas LNT kanālā;
radio ziņu programma;
ziņas populārā dienas avīzē;
ziņas populārā „dzeltenās preses” izdevumā.
Skolotājam jārēķinās ar to, ka kolektīvā lēmumu pieņemšana un vārda brīvība ir demokrātijas principi, kuru īstenošanai nepieciešams laiks. Skolotājs projekta izstrādē neiejaucas, ja dalībniekiem nepieciešams, viņš var sniegt konsultāciju.
DAĻĒJI STRUKTURĒTS. Skolotājs atkal ir projekta iniciators, tikai viņa ieguldījums darba sākumposmā ir nekonkrētāks – viņš tikai iedvesmo skolēnus noteiktā projekta darba veikšanai, izklāsta, kā to apmēram varētu darīt (iesaka darba metodiku), bet turpmāk visu darbu veic skolēni paši, vajadzības gadījumā izmantojot skolotāju kā konsultantu.
NESTRUKTURĒTS. Šis projektu darba veids ir vislabvēlīgākais gudriem, patstāvīgiem, nopietniem un pieaugušiem cilvēkiem – tātad ieteicams vidusskolā. Skolotājs ir tikai iniciators, viņa ierosme veikt projektu darbu skolēniem nozīmē lielisku pašizpausmes iespēju, jo skolēni paši
organizēs
plānos
veiks
izvērtēs
savu projektu, paralēli pašizpausmei iegūstot zināšanas un iemaņas noteikta mācību
priekšmeta ietvaros.
PASŪTĪJUMA PROJEKTS. Pats nosaukums jau norāda, ka šo projektu īpatnības nosaka pasūtījums, skolēni tos īsteno saskaņā ar pasūtītāja sniegtajiem priekšrakstiem.
Piemēram, vietējā pašvaldība pasūta vietējās amatniecības skolas skolēniem mēbeles noteiktu darbu vai atpūtas telpu iekārtošanai. Ar šāda veida projektu darbu patstāvīgi nodarbojas dažādas Latvijas skolās organizētās skolēnu mācību firmas, un jāatzīst, ka ar panākumiem.
SOCIĀLO UN POLITISKO PROBLĒMU APRAKSTA PROJEKTS. Šādu projektu izstrāde ir lieliska skolēnu patstāvīga darba organizācijas forma, mācoties sociālo zinību priekšmetus – ekonomiku, psiholoģiju, civilzinības, vēsturi, politiku un tiesības.Kā piemēru piedāvāju projektu „Upe man stāstu stāsta” ( 3.pielikums dažādas diagrammas „Dabas vērotāji”)
SKOLAS DARBA PILNVEIDOŠANAS PROJEKTS. Mūsu valstī ir dažādas skolas – lielākas un mazākas, paraugskolas un ierindas skolas, specializētas un vispārizglītojošas, bet vai kādu no tām nekļūdīgi varam uzskatīt par ideālu? Skolas patiesi ir lieliskas iestādes, jo tās ir atvērtas un lemtas attīstībai – galvenokārt sprigano un enerģisko skolēnu dēļ. Viens no līdzekļiem skolas attīstības veicināšanai ir skolas mēroga projekts. Ko darba gaitā gūst paši projekta īstenotāji? Viņi visi pilnveido paši sevi. Tādēļ ideālā gadījumā ne tikai skolēniem, bet arī visiem skolotājiem, direktoram, reizēm arī vecākiem vajadzētu iesaisties vienā vai vairākos skolas projektos. Šaja projektā ir 9 posmi:
Problēmas izvirzīšana;
Problēmas precizēšana;
Problēmas izpētīšana;
Datu apkopošana;
Projekta mērķis;
Mērķa apspriešana;
Prioritāšu noteikšana;
Iespējama rezultātu novērtēšana;
Lēmums par projekta īstenošanu un kontrole.
KLASES IEKŠĒJIE PROJEKTI visbiežāk tiek īstenoti pašas klases dzīves uzlabošanas un dažādošanas nolūkos. Tie var būt visdažādākie klases mēroga konkursi, ballītes, tematiski vakari un tamlīdzīgi pasākumi.
MĀCĪBU DIDAKTISKOS PROJEKTUS visbiežāk izmanto apgūtās mācību vielas nostiprināšanas nolūkā, lai attīstītu skolēnos radošo pieeju savu zināšanu un prasmju izmantojumam. Tie var būt realizēti
viena mācību priekšmeta ietvaros;
integrēti – vairāku mācību priekšmetu ietvaros.
Lai veiktu šāda veida projektu darbu, skolēniem jābūt labi sagatavotiem projektu darba
veikšanai.
INDIVIDUĀLOS PROJEKTUS raksturo šādas iezīmes: skolēni patstāvīgi izvēlas projekta tēmu, patstāvīgi meklē informācijas avotus un materiālus, skolēns noformē sava darba rezultātus, projektu izstrādā noteiktā laika periodā, skolotājs pilda tikai padomdevēja funkciju.
PAR GRUPU JEB KOLEKTĪVIEM PROJEKTIEM sauc tādus projektus, kurus kopīgi īsteno vismaz divi dalībnieki.
INTEGRĒTI ILGLAICĪGI PROJEKTI. Kā jau nosaukums liecina, integrētu ilglaicīgu projektu darbs norit ilgi un integrēti, proti, projekta darbu caurvij starppriekšmetu saikne un tajā mijas individuālā un grupu darba forma. Visbiežāk tie ir skolas darba pilnveidošanas projekti, kā arī lieli integrēti mācību didaktiskie projekti, piemēram, skolēni skolotāju un ekspertu vadībā izstrādātā jaunas saskaņotas mācību programmas vairakos mācību priekšmetos.[16,10, 25]
Skolotājus bieži uztrauc tas, ka projektu darba laikā klase būs trokšņaināka nekā tradicionālo darba formu laikā un ka tas varētu traucēt ierasto skolas kārtību. Reāli projektu darbam nevajadzētu būt īpaši trokšņainam. Lielu darba laika daļu skolēni pavada lasot, zīmējot, rakstot, līmējot. Problēmas būtība nav troksnis, bet gan bažas, ka šāda veida darbību skolotājs nespēs kontrolēt. Projekta darbs prasa citāda veida kontroli, nekā tas tradicionāli ir pierasts. Projektu darbs ir sarežģītāks nekā citi darba veidi. Tas prasa no skolotāja īpašu sagatavošanos un klases darbības vadīšanas prasmes.Tas prasa izpratni par to, kas ir patiesais mācību mērķis skolā – zināšanas kā pašmērķis vai personība, kas zina un prot zināšanas iegūt un likt lietā patstāvīgi. Projektu darbs rosina šādas attieksmes veidošanos un ir viens no faktoriem, kas veicina skolēnu radošo darbību.
Projektu darbs ir laikietilpīgs. Projektu darbu ne vienmēr vajag veikt mācību stundu laikā. Ja tas ir grupu darbs, tad lielākā daļa jāpadara klasē, bet katrs grupas dalībnieks savu individuālo darba daļu padara mājās.
Kopsavilkums
Projektu darba būtība ir tā, ka
10-09-2015, 02:27