Izvēlējāmies problēmu – upes piesārņošana. Noskaidrošana, ko skolēni atceras par ūdeni, par upi Daugavu.
Izdalīt kartes. Atrast Daugavu. Atcerēties, kā sauc upes sākumu (izteka); Tā vieta, kur upe ietiek ir (Baltijas jūrā). Paskaidrot kas ir pietekas. Atrast Daugavas pietekas (Dubna, Aiviekste, Pērse, Ogre, Mīlgrāvis).
Stāsts par Daugavu (vēsturiskā izziņa), skolēnu darbs ar karti ( Daugavas pietekas, pilsētas, HES).
Mākslinieciskais darbs: panno „Zivtiņas”.
Mīkla: Dienu tek, nakti tek, visus darbus nepadara. (Upe).
(Latvijas upēm ir jaukta barošanās, pārsvarā no sniega. Visas Latvijas upes aizsalst. Zivju barotava „Pļavinieks”. Upēs vairāk kā 25 veidu zivju. Lielākās pilsētas Daugavas krastā – Rīga {mūsu republikas galvaspilsēta} Daugavpils.)
3.11.98.
Ekskursija „Iepazīšanās ar Daugavu”.(Mācību ekskursija ir mācību organizācijas forma, kas dod iespēju dabiskos apstākļos novērtēt un izpētīt dažādu priekšmetu parādības, procesus. Ekskursijām ir mācību un sociālie mērķi).
Maršruts: skola – Jauna iela – Viestura iela - pilsētas parks (dīķis) – upe Daugava.
Ekskursijas laikā vadīt rotaļu „Ko tu redzēji ceļā?”( Pirms ekskursijas sākuma ieteikt skolēniem, lai viņi uzmanīgi vērotu ceļa malas un iegaumētu visus vietējos priekšmetus un viņu raksturīgākās īpatnības).
Maršruta gala punktā vadītājs prasa katram dalībniekam, ko viņš redzēja ceļā. (Dot vērtējumu katram dalībniekam).
Ņemt ūdens paraugus – Daugavās, dīķ, peļķē.
Klasē – „Ūdens piliena ceļojums” (rotaļa).
Mākslinieciskais darbs – panno „Ūdens cirkulācija dabā”.
4.11.98.
LABORATORIJAS DARBS (321. kabinetā).
Skolēni mikroskopā pēta ūdens pilienus no Daugavas, dīķa, peļķes. Klasē notiek diskusija, ko vajag darīt, lai nepiesārņotu Daugavas ūdeni.
Projekta likuma sastādīšana par Daugavas ūdeņu aizsardzību.
Mākslinieciskais darbs – skolēnu zīmējumi „Ūdenī nedrīkst...”
Materiālu apkopošana.
Sagatavošanās prezentācijai.
Anketu aizpildīšana
Izmantotā literatūra:
E. Vaivode, L.Ciša, A. Škute, J.Soms „Es un mēs un viss ap mums” (mācību grāmata 2. klasei) Lielvārde, 1998.g.
„Ūdens piliena ceļojums”. Bērnu vides skola, Rīga, 1994.g.
J. Kronītis „Dabas aizsardzība”. „Avots”, Rīga, 1998.g.
5.11.98.
PREZENTĀCIJA.
2. klases tēma – „Daugava – Latvijas zilā lenta”. Mēs izskatījām problēmu: Daugavas ūdeņu piesārņošana.
(Globusa rādīšana). Bērni, paskatieties uz globusu. Kuras krasas šeit ir vairāk, kāpēc?
Mēs esam laimīgi, ka mūsu pilsēta ir izvietota pašas garākās Latvijas upes krastos – Daugavas.
Ūdens – tās ir zemes asinis. Ūdens visus baro un veldzē. Bez ūdens nevar eksistēt neviens dzīvais organisms ( bērni rāda pilienus).
*Sacerējumu lasīšana par ekskursiju:
«Утром я проснулась с хорошим настроением, потому что сегодня мы всем классом должны идти на маленькую экскурсию. Когда я пришла в школу, то увидела, что и все дети тоже радостные; все хотели быстрее идти на экскурсию. Мы построились и дружно отправились. Нам было очень интересно. По улице Яуна был красивый скворечник. Когда мы шли по улице Драудзибас аллея, мы видели дома, кусты, деревья. Когда мы шли по улице Дамбья, то зашли в парк и взяли воду из пруда. Затем мы пошли к реке, чтобы и там взять воду для нашего опыта. У реки мы встретили рыбака, он нам показал пойманную щуку. Взяв из Даугавы воду, мы пошли назад в школу. Все были довольные, но нам было жаль, что эта экскурсия закончилась.» (КезикМарина)
Vakar mums bija laboratorijas darbs. Mēs mikroskopā pētījām ūdens pilienus no Daugavas, dīķa, peļķes.
Mēs 2. klases pētnieki nolēmām, ka lai aizsargātu no piesārņõšanas Latvijas ūdeņus, vajag:
Upēs, ezeros, dīķos nemest pudeles, kokus un citus atkritumus.
Upēs, ezeros, dīķos, nemazgāt mašīnas, nemazgāt veļu.
Neduļķot peļķu ūdeni. To dzer dzīvnieki. (Šo „likumu” bērni izdomāja paši).
Neķert zivis dīķos.
AIZSARGĀT DABU – NOZĪMĒ AIZSARGĀT DZIMTENI!
Kopsavilkums
Daudziem ir priekšstats par īsti patstāvīgu skolēnu kā ļoti motivētu, spējīgu organizēt un pieņemt racionālus un atbildīgus lēmumus. Mūsu skolēni nav tādi.
Projekts „Daugava – Latvijas zilā lenta” bija pirmā pakāpe uz pilnīgu patstāvību. Eksperiments parāda, ka jāsāk no tāda līmeņa kur skolēni atrodas pašlaik. Mani skolēni jau zina, kā strādāt ar grāmatu, grupā. Šajā projektā bērniem veidojas prasmes patstāvīgi uzdot jautājumus, izmantojot vajadzīgos informācijas avotus.
Jaunāko klašu skolēni neattīstās, ja tiem visu dienu klusi jāsēž un jāklausās skolotāju.
Projektu nedēļā mēģināju panākt, lai skolēns pats atbild uz jautājumiem lai bērni iesaistās diskusijā.
*Nekādā ziņā nesteidziniet vai nepārtrauciet jautājumu! Var palīdzēt neuzkrītoša priekša pateikšana, jautājuma pārfrāzēšana vai pārveidošana.
5.3. Projekts „Jēkabpils – mana dzimtā pilsēta”
Divus gadus projektu nedēļa Jēkabpils 2.vidusskolā notiek vienas nedēļas garumā. 2000. gadā projekts ilgst divus mēnešus. Sākums – divas dienas pēc rudens brīvdienām un beigās trīs dienas pēc pavasara brīvdienām.
Tas bija grupu jeb kolektīvais projektu tips. Bērni jau zina, kā strādāt grupā, individuāli, patstāvīgi.
Šajā projektu nedēļā izvirzīju pedagoģiskā eksperimenta mērķi: mācīt bērnus strādāt sadarbojoties ar citiem.
2000.gadā 12.februārī Jēkabpilij palika 330. gadi.
Piedāvāju bērniem tēmu:”Jēkabpils – mana dzimtā pilsēta”.
Projekta mērķi:
Iepazīstināt skolēnus ar Jēkabpils vēsturi.
Ieaudzināt mīlestību pret dzimto novadu.
Veidot prasmes strādāt sadarbojoties ar citiem.
Uzdevumi:
Pastāstīt par Jēkabpili kā vienu no daudzajām pilsētām Latvijā.
Iemācīt cienīt, saglabāt, pilnveidot mūsu priekšteču garīgās vērtības.
Projekta problēma: mūsu pilsētas tīrība.
Projektu nedēļas gaita:
10.01.2000.
Tēmas apspriešana.
Darbs ar kontūrkarti.
Vēstures izziņa par Jēkabpili.
Ekskursija pa Jēkabpili.
11.01.2000.
Vēstures izziņa par Jēkabpili ( latviešu valodā).
Maršrutu iezīmēšana pilsētas plānā.
Hipotēžu izvirzīšana.
Skolēnu dalīšana trīs grupās, uzdevumu apspriešana.
03.04.2000.
Spēle „Atceries!” (par Jēkabpili).
Ceļojums Latvijas kartē.
Vēstures izziņa par Krustpili.
Darbs ar Krustpils plānu.
Atskaite par uzdevumu izpildīšanu.
04.04.200.
Zināšanu apkopojums par pilsētu.
Prezentācijas sagatavošanās.
05.04.2000.
Prezentācija.
Projektu nedēļas norise:
10.01.2000.
1. Vārdu „projekts”, „problēma”, „hipotēze” izskaidrošana („projekts” – no latīņu valodas „proiectus” – uz priekšu mests, „problēma” – uzdevums, „hipotēze” – minējums.)
Vispirms skolēni paši mēģina paskaidrot šo vārdu nozīmi. (Mani bērni izskaidroja vārdus „problēma”, „projekts”).
Mēs sākām projektu nedēļu kā pētījuma spēli. Iedomājieties, ka esat pētnieki. Tātad, mūsu projektu nedēļas nosaukums (uz tāfeles): „Jēkabpils – mana dzimtā pilsēta”.
(Izdalu Latvijas kontūrkartes)
Cienījamie pētnieki, padomājiet un pasakiet, kā mums strādāt ar kontūrkartēm. ( pārrunāšana).
Mēs dzīvojam Latvijas valstī. (Skolēni atzīmē kontūrkartē Baltijas jūru, Rīgas līci, upes un Jēkabpils pilsētu).
Spēle „Izlasi pilsētas nosaukumu”. (Doti burti, no kuriem bērnam jālasa pilsētas nosaukumus: SALASPILS, RĒZEKNE, DAUGAVPILS, JĒKABPILS, LIEPĀJA, KRUSTPILS, VENTSPILS.
(Bērns no savas grupas saka pilsētas nosaukumu, visi meklē un atzīmē tos kontūrkartē. Pēc tam atzīmē Latvijas galvaspilsētu – RĪGU).
Radošs darbs: uzzīmēt savu Jēkabpils ģērboni. ( 6.pielikums Jēkabpils ģērboņi)
3.Vēsturiska izziņa par Jēkabpili.
4.Ekskursija.
M a r š r u t s.
Jēkabpils 2.vidusskola. Vecticībnieku baznīca. Skaitļošanas centrs.Vecā skola. Katoļu un Pasta ielas. Vecais pilsētas centrs. Jēkabpils 2.vidusskola.
Mājas darbs: uzrakstīt sacerējumu par ekskursiju.
11.01.2000.
Latviešu valodas stundā bērni runā par Jēkabpils vēsturi latviski.
Skolotāja rāda Latvijas karti, kontūrkarti, plānu.(Jānoskaidro atšķirību). Skolēni atzīmē maršrutu pilsētas plānā.
Bērnu hipotēze: mēs redzējām ekskursijā, ka mūsu pilsēta nav tik tīra kā mēs gribētu. Jēkabpilī ir maz atkritumu tvertņu, uz ielas mētājas dažādi atkritumi. Mēs izvirzījām savu problēmu: mūsu pilsētas tīrība.
Skolēni dalijās 3 grupās un saņēma uzdevumus – izgatavot savas atkritumu tvertnes.
gr. Krāsa, forma, izmērs.
gr. Kur vieglāk novietot atkritumu tvetni.
gr. Ērta lietošana.
03.04.2000.
Tests „Atceries!” (Par Jēkabpils vēsturi).
Jautājums un trīs atbildes, viena no kurām ir pareiza:
Mūsu pilsēta atrodas upes krastā (Gaujas, Ventas, Daugavas).
Senatnē Daugava bija ( mierīga upe, ar ūdeni nebagāta upe, krāčaina upe).
Apmetnes nosaukums kreisajā krastā 1655. g. bija: ( Brīvība, Vidus, Sloboda).
Pirmais pilsētas nosaukums bija (Jamburgs, Jakobštadt, Jaroslavļa).
Vēlāk pilsētas nosaukums skan latviski ( Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala).
Hercogs Jēkabs medībās nošāva ( vilku, lāci, lūsi).
Ziemeļkara laikā (1700. -1721.g.g.) Jēkabpils bija sagrauta (nemaz, pilnīgi, daļeji).
Kad mēs svinam Jēkabpilij 330. gadu? (12.novembrī, 12.janvārī, 12.februārī).
(Skolotāja rāda plānu) Kas tā ir? (karte, plāns, konturkarte).
Mēs piedalījāmies (stundās, svētkos, projektu nedēļā).
2. (Uz sola ir Latvijas kartes) Saruna par ceļojumu...
Atceramies ko mēs uzzinājām par Latviju trijos mācību gados.
Kādā kontinentā atrodas Latvija (Eirāzijā).
Kāda ir mūsu daba?
Kādi koki, krūmi, augi, kukaiņi, dzīvnieki mīt Latvijā. Skatāmies kartē.
Bērni, lūdzu, paspēlēsim spēli:
Atrodi pilsētu (kāds nosauc pilsētu, visi meklē to kartē).
Bērniem dod 1 minūti laika, lai viņi atceras pilsētas, upes, ezerus, to nosaukumus.( Cik nosauciet!)
Kā atrast Jēkabpili no .................
3.Mēs dzīvojam Latvijā – Jēkabpilī.
Pirmās apmetnes nosaukums Daugavas labajā krastā bija Krustpils. Šodien mēs iepazīsimies ar Jēkabpils pilsētas Krustpils pusi.
Iekļaujam maršrutu Krustpils plānā.
No Jēkabpils 2. vidusskolas līdz Krustpils pilij.
Spēle „Atrodi ielu”.
Savas spēles.
Mēs izvirzījām problēmu:” Mūsu pilsētas tīrība” (katra grupa stāsta par veikto uzdevumu).
gr. Krāsa – zaļa, zila.
gr. Pieturas, pie veikaliem.
gr. Rāda zīmējumus (ērta lietošana).
04.04.2000.
Atkārtojam visu par Jēkabpili un Krustpili.
Sagatavošanās prezentācijai.
05.04.2000.
PREZENTĀCIJA.
Tēma: „Jēkabpils – mana dzimtā pilsēta”.
Projektu nedēļas laikā mēs iepazināmies ar Jēkabpils vēsturi un ģerboni (rāda ģerboni). Bijām ekskursijā pa Jēkabpils ielām un redzējām, ka mūsu pilsēta nav tīra. Mēs nevarējām atrast atkritumu tvertnes. Pēc ekskursijas mēs izvirzījām problēmu: mūsu pilsētas tīrība.
Mums bija 3 grupas, kurām bija uzdevumi:
I.gr. Nolemt kādā krāsā, forma, izmērs būs mūsu atkritumu tvertnēm.
II.gr. Kur ērtāk novietot atkritumu tvertni?
III.gr. Lietošana. Bērni rāda savus maketus un zīmējumus.
Kopsavilkums
Tā kā klasē projektu nedēļa tiek organizēta jau trešo reizi, skolotāja loma tajā ir konsultanta loma.
Bērni paši izvēlas strādāt grupās, pāros vai individuāli. Projektu darba gaitā redzu dažādu skolēnu patstāvību. Patstāvība redzama strādājot individuāli vai pāros.
Tie, kas strādā grupās, izpēta savas grupas darbības virzienu un iepazīstina ar to pārējos skolēnus, cenšoties panākt, lai visi klases skolēni apgūtu tās zināšanas, prasmes un iemaņas, kas nepieciešams pētnieka darbam.
Eksperiments parāda, ka ikviena dalībnieka darba rezultāts ietekmē visas klases darba rezultātu. Ja darbs nedeva rezultātus, nepieciešams paskaidrot, kāpēc tas tā notika. Savā darba izmantoju situāciju analīzi ( vienu no pedagoģiskās izpētes metodēm), lai izpētītu esošo pieredzi sociālo attiecību jomā un personības pāšvērtējuma kvalitāti.
Ar situāciju analīzes palīdzību var noteikt, ko audzēknis spēj konkrētajā situācijā, vai viņš spēj izteikt savu domu, vai spēj to loģiski strukturēt un pamatot.
Konstatēju, ka šī pedagoģiskā metode parāda, ka no 27 skolēniem tikai 9 var dod savu ideju kā projekta problēmu („mūsu pilsētas tīrība”) risināt.
5.4. Projekts „Gaiss apkārt mums”
Tas bija individuālais projektu tips ( daļēji zinātniski pētnieciskais darbs).
Individuālais projekts dod spēju:
Apgūt projektēšanas prasmes un īstenot savu projektu.
Izmantot dažādus izziņas avotus informācijas vākšanai.
Rosināt skolēnus radošai darbībai.
Veidot prasmes aizstāvēt savu darbu.
2000,/2001. m.g. mūsu sākumskola izvirzīja kopīgu tematu: „Mēs un ekoloģija”. 4.klasei bija tēma: ‘Gaiss apkārt mums”.
Tā kā projektam bija zinātniski pētnieciskais raksturs izvirzīju pedagoģiskā eksperimenta mērķi:
Rosināt pozitīvo interesi par apkārtējo pasauli.
Mācīt strādāt radoši.
Projektu tēma: „Gaiss apkārt mums”.
Mērķi:
Iepazīstināt ar gaisa sastāvdaļām (slāpeklis, skābeklis un citas gāzes), ar skābekļa īpašībām.
Attīstīt skolēna izziņas interesi.
Uzdevumi:
Paplašināt skolēna redzesloku.
Pastāstīt par gaisu, kurš apņem mūs.
Mācīties aizsargāt gaisa tīrību, ar to reizē sargājot savu veselību.
Dalībnieki: 4.-a klases 27 skolēni, skolotāja, skolotāja-konsultante Starodubceva I. (ķīmijas skolotāja)
Projektu darba posmu analīze
9.11.2000.
1. Tēmu izvēle klasēm, atcerēsimies, ko mēs zinām par gaisu.
2. Saruna, darbs ar grāmatu.
3. Didaktiskās rotaļas.
Skolotāja uzdod jautājumus, skolēni meklēja atbildes, atcerējās, diskutēja, rotaļājās.
Rezultāts: skolēni atcerējās to ko zināja par gaisu.
10.11.2000.
Iedalījums grupās, tēmas izvēle. ( Problēma: apkārtējā ap mums gaisa tīrība. Hipotēze: domājam, ka gaiss pilsētā piesārņots)
Darbs bibliotēkā.
Diskusija.
Darbs grupās.
Darbs ar tekstu...
Skolēni strādāja bibliotēkā, konsultējās ar bibliotekāru.
Rezultāts: skolēni izvēlējās iepatikušos tēmu, izprata kā strādāt decembra, janvāra, februāra mēnešos.
Decembris, janvāris, februāris – materiālu meklēšana, konsultācijas ar skolotāju, vecākiem, ekskursijas pa pilsētu, pa mežu „Veselības taku”.
26.03.2001.
Darbs ar savākto materiālu avotiem, jautājumi-atbildes, konspektēšana, modelēšana.
Savākto materiālu noformēšana.
Skolotājs – organizators, vadītājs, padomdevējs. Skolēni noformēja savus darbus.
Rezultāts: visi savāktie materiāli apstrādāti, noformēti. Ar tiem iepazinās visi klases skolēni.
27.03.2001.
Tēmas apkopošana.
Eksperiments ķīmijas kabinetā (atstāsts, diskusija, mēģinājuma izpilde, ķīmijas skolotājas stāstījums).
Rezultāts: ķīmijas skolotāja Starodubceva I. vadīja eksperimentu par skābekļa izdalīšanu. Skolēni mācās stāstīt īsus ziņojumus, t.i. reklamēt savu darbu.
Sacerējums: «27 марта мы ходили в кабинет химии. Нам показали два очень познавательных эксперимента.После экспериментов наш класс понял, что кислород нужен нам и животным для дыхания, а также что он поддерживает горение. Перед нашими глазами из вещества выделялся кислород. Его можно было увидеть только тогда, когда потухшую палочку опускали в сосуд, в котором был кислород. Палочка загоралась.”
28.03.2001.
PREZENTĀCIJA
Miniziņojumi par izvēlēto tēmu; darba noformēšana – izstāde; skolēnu referāti.( 7.pielikums skolēna referāts)
Rezultāts: skolēni zina, kas ir projekts, prot izvirzīt hipotēzi un atrisināt problēmu. Mācās reklamēt sevi, savus darbus.
Kopsavilkums
Individuālā projekta pamatā ir pētījums. Maniem skolēniem bija pētījums dabā, sabiedriskas domas izpēte, literatūras izpēte.
Uzskatu, ka skolēnu radošums pieaug tad, ja ir iespējams risināt savu problēmu, realizēt savu ideju. Pēc pārrunām konstatēju, ka skolēnu interese un gandarījums ir daudz lielāks tad, ja skolēns risinājis problēmu, kuru izvēlējies pats.
Pētījumos redzams, ka tā darījuši apmēram puse skolēnu. Otras puses darbi ir sklotāju projekti ar skolēnu piedalīšanos.
Radošo darbību raksturo arī skolēnu aktivitāte un ieinteresētība.
Četru gadu personīgais projektu darbs parādā, ka manā klasē apmēram 17 skolēniem dominējošais uztveres veids ir kinestētiskais. Tāpēc bērni uzreiz ķeras pie problēmas risināšanas, , aktīvi izmanto rokas.
Apmēram 5 skolēniem dominējošais uztveres veids ir vizuālais. Viņi visu izplāno savlaicīgi, noskaidrо.
Apmēram 5 skolēniem dominējošais uztveres veids ir audiālais. Viņi iekšēji izrunā problēmu, meklē verbālo risinājumu, ieklausās.
6. Rekomendācijas
Vairāku gadu pieredze, veiktie pētījumi ir pierādījuši, ka nepieciešams jāatceras, ka bērni pie jauna veida darbības apgūšanas pāriet sekojošās stadijās:
Nesaprot, ko no viņiem vēlas.
Saprot, bet ne viss vēl izdodas.
Kaut kas izdodas.
Izdodas arvien labāk un labāk.
Pirms sākat projektu, pastāstiet skolēniem, kas īsti projekts ir, kadi ir galvenie projekta soļi, kādi ir materiālu un laika ierobežojums. Projektam ir:
Sākums un beigas.
Konkrēts galarezultāts.
Komanda, kas to īsteno.
Svarīgi izvēlēties ideju, kas interesē gan jūs, gan skolēnus.
Svarīgi izvēlēties ne pārāk plašu tēmu, ne arī ļoti ierobežotu un specifisku tēmu.
Skolēnus var sadalīt grupās pēc interesējošām tēmām vai ļaut strādāt kopā tiem, kas to vēlas.
Jau paša sākumā svarīgi ir apzināties, kāds varētu būt projekta galarezultāts ( vai tā būs filma, buklets, referāts, izstāde u.c.)
Prezentācija vienlīdz svarīgi atspoguļot darba gaitu un rezultātus. Labi, ja skolēni var pateikt arī to, kas viņiem šoreiz vēl neizdevās.
Prezentācijai nav jābūt garai. Ja neilgā laikā jāparāda daudz projektu rezultātu, varbūt labāk tos noformēt kā stendus.
Ne vienmēr prezentācijām ir jābūt plašām un publiskām – tās var būt arī klases mēroga uzstāšanās.
Secinājumi
Lai zinātu bērnu vispusīgi, viņš arī ir vispusīgi jāpazīst. Klasiskajā sistēmā skolēnu apmācība notiek frontāli, izmantojot vienu un to pašu materiālu, vienotas metodes, netiek ievērots, ka katra bērna attīstība notiek citādi. Nevar gaidīt, ka vienā un tai pašā mirklī vienlaicīgi visi skolēni sasniegs vienādu attīstības līmeni. Nepieciešams, lai skolotājs jau no paša sākuma sekotu katra bērna vispārējai attīstībai.
Mūsdienu pedagoģija tiek orientēta uz izpētes pieeju mācību un audzināšanas darbā. Skolotājs savā darbība pievēršas ne tikai ārējiem rādītājiem – prasme risināt uzdevumus, pareizrakstības likumu zināšana, bet arī skolēna vispārējas attīstības līmenim – garīgais, tikumiskais, fiziskais.
Eksperimentu laikā projektu nedēļās var novērot, kā attīstās sociālās prasmes: strādāt grupas, patstāvīgi meklēt atbildes uz jautājumiem, sadarboties ar citiem, strādāt radoši.
Skolotājam projektu darbā ir iniciatora un konsultanta loma.
Projektu laikā bērnam jāpierod, ka nekas nenāk viegli, ka piepūle ir nepieciešama, tikai kārtīgs darbs un pacietība vainagojas panākumiem.
Mēs – skolotāji nedrīkstam aizmirst vienu: personība ir persona, ko raksturo neatkārtojumu īpašību kopums, kas nosaka personas izturēšanos, attieksmi un izpaužas aktīvā, apzinīgā darbībā. Ar katru gadu bērna personība ar vien vairāk formējas un attīstās. Skolas projektu nedēļām jāsekmē harmonisku un spēcīgu personību veidošanās.
Projekta metodi izvēli nosaka problēma, kura prasa risinājumu, vai radusies vajadzība uzzināt atbildes uz teorētiskiem vai praktiskiem jautājumiem. Kad problēma noskaidrota, notiek faktu vākšana, lai noteiktu, kas par šo problēmu jau zināms. Tad tiek izvirzīta hipotēze kā pirmais mēģinājums atbildēt uz jautājumu.
Projektu darbs ir motivēts darbs, brīvi radošs darbs, līdz ar to kvalitātīvāks nekā uzspiests un negribēts darbs.
Projektu klasifikāciju nosaka to saturs, dalībnieku skaits, veicamie uzdevumi, vai sagaidāmais rezultāts.
Skolēniem interesanti ir projekti, kuros tiek pētītas vietējās problēmas (skolā, klasē, pilsētā) un ir iespēja meklēt to risinājumus.
Četru gadu personīgais darbs parādā, ka projekts ir ne tikai mācību darba metode, bet arī personības attīstības līdzeklis.
Izmantojamā literatūra
1. Albrehta Dz. Pētīšanas metodes pedagoģijā. Rīga, mācību grāmata 1998. – 104 lpp.
2. Alijevs R. Skola radošajiem. RaKa, 1998. – 80 lpp.
3. Bažoviča L. Pērsonības un tās veidošanās skolas gados. R., Zvaigzne, 1975. – 324 lpp.
4. Batņa V. Rosināt bērna iekšējo pasaule. RaKa, 2001.
5. Baranova S. Pedagoģija. Rīga, Zvaigzne, 1979.
6. Bērziņa L. piemiņas fonds. RaKa, 2001.
7. Bogoslovska V. Kovaļova A. redakcija Visparīgā psiholoģija. Rīga, Zvaigzne, 1978.
8. Berliners D. Pedagoģiskā psiholoģija. R., Zvaigzne ABC, 1999.
9. Baldiņš A. Raževa A. Klases audzinātāja darbs skolēnu pērsonības izpētē. Pētergailis, 2001.
10. Džeims P. Luiss Projektu vadīšanas pamati.PUSE plus, 1997. – 89 lpp.
11. Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziņas. R.: Zvaigzne ABC, 1998.
12. Karpova Ā. Personība. Teorijas un to rādītāji. Zvaigzne ABC, 1998.
13. Kairova I. Tikumiskās audzināšanas ābece. Rīga, Zvaigzne, 1978.
14. Kardeks A. Mediju grāmata. Atvars – S,
10-09-2015, 02:27